
TEĀTRIS
Lejupielādēt visu programmu PDF

PUSHPA / performance
PIEKTDIENA 5.08 | 18:00 - 19:30. SUŅA SKATUVE
She never looked nice. She looked like art, and art wasn't supposed to look
nice; it was supposed to make you feel something. /Rainbow Rowell/
She never looked nice. She looked like art, and art wasn't supposed to look
nice; it was supposed to make you feel something. /Rainbow Rowell/

SAVĀDI CILVĒKI STĀV ĻOTI SAVĀDI / koncertšovs visa vecuma bērniem
PIEKTDIENA 5.08 | 21:00 - 21:30. SUŅA SKATUVE
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.

SAVĀDI CILVĒKI STĀV ĻOTI SAVĀDI / koncertšovs visa vecuma bērniem
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.

SAVĀDI CILVĒKI STĀV ĻOTI SAVĀDI / koncertšovs visa vecuma bērniem
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.

SAVĀDI CILVĒKI STĀV ĻOTI SAVĀDI / koncertšovs visa vecuma bērniem
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.

SAVĀDI CILVĒKI STĀV ĻOTI SAVĀDI / koncertšovs visa vecuma bērniem
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.

SAVĀDI CILVĒKI STĀV ĻOTI SAVĀDI / koncertšovs visa vecuma bērniem
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.

SAVĀDI CILVĒKI STĀV ĻOTI SAVĀDI / koncertšovs visa vecuma bērniem
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.

SAVĀDI CILVĒKI STĀV ĻOTI SAVĀDI / koncertšovs visa vecuma bērniem
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.

SAVĀDI CILVĒKI STĀV ĻOTI SAVĀDI / koncertšovs visa vecuma bērniem
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.

SAVĀDI CILVĒKI STĀV ĻOTI SAVĀDI / koncertšovs visa vecuma bērniem
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.

SAVĀDI CILVĒKI STĀV ĻOTI SAVĀDI / koncertšovs visa vecuma bērniem
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.

SAVĀDI CILVĒKI STĀV ĻOTI SAVĀDI / koncertšovs visa vecuma bērniem
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.

LĀČA ANDREJA STUNDA / interaktīva pasaka bērniem
SESTDIENA 6.8 | 10:00 - 10:45. SUŅA SKATUVE
Šīs interaktīvās pasakas laikā bērni iepazīstas ar Imanta Ziedoņa muzeja talismanu lāci Andreju Upīti, uzzina faktus par dzejnieku, dabu, pārbauda matemātikas zināšanas un ritma izjūta, dziedot līdzi dziesmām, īpaši Lāča Andreja dziesmai, ko sacerējis Renārs Kaupers un Kaspars Zemītis. Tiks atdzīvināti Imanta Ziedoņa pasaku tēli Kroko un Suns Funs, kuri mudinās bērnus līdzdarboties stāsta veidošanā, lai katru reizi tas izvērstos nedaudz citāds.
Radoši izzinošajā pasakā “Lāča Andreja stunda” piedalās aktieri Māris Bezmers, Madars Zvagulis, Evita Klimavičiusa, režisors ir Valdis Pavlovskis un scenogrāfiju veidojis Didzis Paeglis.
Šīs interaktīvās pasakas laikā bērni iepazīstas ar Imanta Ziedoņa muzeja talismanu lāci Andreju Upīti, uzzina faktus par dzejnieku, dabu, pārbauda matemātikas zināšanas un ritma izjūta, dziedot līdzi dziesmām, īpaši Lāča Andreja dziesmai, ko sacerējis Renārs Kaupers un Kaspars Zemītis. Tiks atdzīvināti Imanta Ziedoņa pasaku tēli Kroko un Suns Funs, kuri mudinās bērnus līdzdarboties stāsta veidošanā, lai katru reizi tas izvērstos nedaudz citāds.
Radoši izzinošajā pasakā “Lāča Andreja stunda” piedalās aktieri Māris Bezmers, Madars Zvagulis, Evita Klimavičiusa, režisors ir Valdis Pavlovskis un scenogrāfiju veidojis Didzis Paeglis.

LĀČA ANDREJA STUNDA / interaktīva pasaka bērniem
Šīs interaktīvās pasakas laikā bērni iepazīstas ar Imanta Ziedoņa muzeja talismanu lāci Andreju Upīti, uzzina faktus par dzejnieku, dabu, pārbauda matemātikas zināšanas un ritma izjūta, dziedot līdzi dziesmām, īpaši Lāča Andreja dziesmai, ko sacerējis Renārs Kaupers un Kaspars Zemītis. Tiks atdzīvināti Imanta Ziedoņa pasaku tēli Kroko un Suns Funs, kuri mudinās bērnus līdzdarboties stāsta veidošanā, lai katru reizi tas izvērstos nedaudz citāds.
Radoši izzinošajā pasakā “Lāča Andreja stunda” piedalās aktieri Māris Bezmers, Madars Zvagulis, Evita Klimavičiusa, režisors ir Valdis Pavlovskis un scenogrāfiju veidojis Didzis Paeglis.
Radoši izzinošajā pasakā “Lāča Andreja stunda” piedalās aktieri Māris Bezmers, Madars Zvagulis, Evita Klimavičiusa, režisors ir Valdis Pavlovskis un scenogrāfiju veidojis Didzis Paeglis.

LĀČA ANDREJA STUNDA / interaktīva pasaka bērniem
Šīs interaktīvās pasakas laikā bērni iepazīstas ar Imanta Ziedoņa muzeja talismanu lāci Andreju Upīti, uzzina faktus par dzejnieku, dabu, pārbauda matemātikas zināšanas un ritma izjūta, dziedot līdzi dziesmām, īpaši Lāča Andreja dziesmai, ko sacerējis Renārs Kaupers un Kaspars Zemītis. Tiks atdzīvināti Imanta Ziedoņa pasaku tēli Kroko un Suns Funs, kuri mudinās bērnus līdzdarboties stāsta veidošanā, lai katru reizi tas izvērstos nedaudz citāds.
Radoši izzinošajā pasakā “Lāča Andreja stunda” piedalās aktieri Māris Bezmers, Madars Zvagulis, Evita Klimavičiusa, režisors ir Valdis Pavlovskis un scenogrāfiju veidojis Didzis Paeglis.
Radoši izzinošajā pasakā “Lāča Andreja stunda” piedalās aktieri Māris Bezmers, Madars Zvagulis, Evita Klimavičiusa, režisors ir Valdis Pavlovskis un scenogrāfiju veidojis Didzis Paeglis.

LĀČA ANDREJA STUNDA / interaktīva pasaka bērniem
Šīs interaktīvās pasakas laikā bērni iepazīstas ar Imanta Ziedoņa muzeja talismanu lāci Andreju Upīti, uzzina faktus par dzejnieku, dabu, pārbauda matemātikas zināšanas un ritma izjūta, dziedot līdzi dziesmām, īpaši Lāča Andreja dziesmai, ko sacerējis Renārs Kaupers un Kaspars Zemītis. Tiks atdzīvināti Imanta Ziedoņa pasaku tēli Kroko un Suns Funs, kuri mudinās bērnus līdzdarboties stāsta veidošanā, lai katru reizi tas izvērstos nedaudz citāds.
Radoši izzinošajā pasakā “Lāča Andreja stunda” piedalās aktieri Māris Bezmers, Madars Zvagulis, Evita Klimavičiusa, režisors ir Valdis Pavlovskis un scenogrāfiju veidojis Didzis Paeglis.
Radoši izzinošajā pasakā “Lāča Andreja stunda” piedalās aktieri Māris Bezmers, Madars Zvagulis, Evita Klimavičiusa, režisors ir Valdis Pavlovskis un scenogrāfiju veidojis Didzis Paeglis.

FEMINA / sievietes esības manifestācija
SESTDIENA 6.8 | 13:00 - 13:50. SUŅA SKATUVE
“FEMINA” ir izpētē balstīts stāsts par supersievietes gēna meklējumiem, par duālo un pretrunīgo sievietes tēlu sabiedrībā un kultūrā, kas būtiski ietekmējis to, kā mūsdienu sieviete uztver sevi. Radošo komandu veido idejas autore un horeogrāfe Sabīne Neilande sadarbībā ar režisoru Naubertas Jasinskas (Lietuva), dejotāju Lauru Gorodko, scenogrāfi un mākslinieci Līgu Ūbeli, mūziķi Līvu Dumpi, gaismu mākslinieku Niku Ciprusu. Izrādes producents – laikmetīgās dejas mākslinieku apvienība, biedrība – “LDM5”.
Viena no galvenajām tēmām, kam izrāde pievēršas, ir sievietes loma mākslā. Kā spēcīgs iedvesmas avots izpētes procesā bijis mākslinieču apvienības “Guerrilla Girls” plakāts “Vai sievietēm ir jābūt kailām, lai iekļūtu Met. muzejā?” (1989). Uz tā redzama kaila sievietes figūra un teksts, kas vēsta, ka mazāk kā 5% no māksliniekiem, kas izstādīti Metropolitan mākslas muzeja modernās mākslas sekcijā, ir sievietes, bet 85% izstādīto aktu ir sieviešu kailie ķermeņi. Vairāku gadsimtu laikā radītos mākslas šedevros, kas apskatāmi pasaules labākajos muzejos, sieviete galvenokārt redzama caur mākslinieka-vīrieša prizmu, kā pasīvs un kluss mākslas objekts. Šāda sievietes tēla reprezentācija nereti saglabājusies arī mūsdienu popkultūrā - kino, mūzikā un sociālajos tīklos.
Izrādes radošo komandu interesē tas, kā šāds sievietes tēls, uz ko esam pieraduši skatīties kopš bērnības, ietekmējis 21.gadsimta sievieti viņas ikdienā, kā tas veidojis viņas attiecības pašai ar sevi. Dejotāja Laura Gorodko iedvesmojoties no piemēriem mākslā un savas personiskās pieredzes, aicina skatītāju doties sev līdzi transformatīvā ceļojumā cauri dažādām ādām, kas viņu ieskauj šajā vīrieša radītajā pasaulē. Tur, aiz savas samtainās miesas, viņa meklē izeju.
“FEMINA” ir izpētē balstīts stāsts par supersievietes gēna meklējumiem, par duālo un pretrunīgo sievietes tēlu sabiedrībā un kultūrā, kas būtiski ietekmējis to, kā mūsdienu sieviete uztver sevi. Radošo komandu veido idejas autore un horeogrāfe Sabīne Neilande sadarbībā ar režisoru Naubertas Jasinskas (Lietuva), dejotāju Lauru Gorodko, scenogrāfi un mākslinieci Līgu Ūbeli, mūziķi Līvu Dumpi, gaismu mākslinieku Niku Ciprusu. Izrādes producents – laikmetīgās dejas mākslinieku apvienība, biedrība – “LDM5”.
Viena no galvenajām tēmām, kam izrāde pievēršas, ir sievietes loma mākslā. Kā spēcīgs iedvesmas avots izpētes procesā bijis mākslinieču apvienības “Guerrilla Girls” plakāts “Vai sievietēm ir jābūt kailām, lai iekļūtu Met. muzejā?” (1989). Uz tā redzama kaila sievietes figūra un teksts, kas vēsta, ka mazāk kā 5% no māksliniekiem, kas izstādīti Metropolitan mākslas muzeja modernās mākslas sekcijā, ir sievietes, bet 85% izstādīto aktu ir sieviešu kailie ķermeņi. Vairāku gadsimtu laikā radītos mākslas šedevros, kas apskatāmi pasaules labākajos muzejos, sieviete galvenokārt redzama caur mākslinieka-vīrieša prizmu, kā pasīvs un kluss mākslas objekts. Šāda sievietes tēla reprezentācija nereti saglabājusies arī mūsdienu popkultūrā - kino, mūzikā un sociālajos tīklos.
Izrādes radošo komandu interesē tas, kā šāds sievietes tēls, uz ko esam pieraduši skatīties kopš bērnības, ietekmējis 21.gadsimta sievieti viņas ikdienā, kā tas veidojis viņas attiecības pašai ar sevi. Dejotāja Laura Gorodko iedvesmojoties no piemēriem mākslā un savas personiskās pieredzes, aicina skatītāju doties sev līdzi transformatīvā ceļojumā cauri dažādām ādām, kas viņu ieskauj šajā vīrieša radītajā pasaulē. Tur, aiz savas samtainās miesas, viņa meklē izeju.

DSC01829.jpg

DSC01414.jpg

DSC01606.jpg

DSC01397.jpg

LĪDZĀS TEV / dejas performance
SESTDIENA 6.8 | 15:00 - 15:30. SUŅA SKATUVE
Viņas esamība ir iemiesota. Viņas deja - pati dziļākā un dabiskākā sevis izteikšana. Viņa dejojot veido saiknes, izjauc un atkal noformē pasauli. Viens cikls nomaina otru. Reizēm viņa grib apturēt laiku un nekustēties, bet viņa zina, ka turpinās kustēties. Radītās maskulīnās sistēmas mūsdienu pasaulē tiecas izmantot un ignorēt dabas un sievietes elpu, balsi, bet daba turpina
eksistēt, un sieviete nes savu esamību. Kad nu dabai apniks cilvēce, tā to nopurinās kā mazus ziedputekšnus vai smilšu graudiņus. Vai cikliskums kādā mirklī var pilnībā apstāties?
Viņas esamība ir iemiesota. Viņas deja - pati dziļākā un dabiskākā sevis izteikšana. Viņa dejojot veido saiknes, izjauc un atkal noformē pasauli. Viens cikls nomaina otru. Reizēm viņa grib apturēt laiku un nekustēties, bet viņa zina, ka turpinās kustēties. Radītās maskulīnās sistēmas mūsdienu pasaulē tiecas izmantot un ignorēt dabas un sievietes elpu, balsi, bet daba turpina
eksistēt, un sieviete nes savu esamību. Kad nu dabai apniks cilvēce, tā to nopurinās kā mazus ziedputekšnus vai smilšu graudiņus. Vai cikliskums kādā mirklī var pilnībā apstāties?

LĪDZĀS TEV / dejas performance
Viņas esamība ir iemiesota. Viņas deja - pati dziļākā un dabiskākā sevis izteikšana. Viņa dejojot veido saiknes, izjauc un atkal noformē pasauli. Viens cikls nomaina otru. Reizēm viņa grib apturēt laiku un nekustēties, bet viņa zina, ka turpinās kustēties. Radītās maskulīnās sistēmas mūsdienu pasaulē tiecas izmantot un ignorēt dabas un sievietes elpu, balsi, bet daba turpina
eksistēt, un sieviete nes savu esamību. Kad nu dabai apniks cilvēce, tā to nopurinās kā mazus ziedputekšnus vai smilšu graudiņus. Vai cikliskums kādā mirklī var pilnībā apstāties?
eksistēt, un sieviete nes savu esamību. Kad nu dabai apniks cilvēce, tā to nopurinās kā mazus ziedputekšnus vai smilšu graudiņus. Vai cikliskums kādā mirklī var pilnībā apstāties?

LĪDZĀS TEV / dejas performance
Viņas esamība ir iemiesota. Viņas deja - pati dziļākā un dabiskākā sevis izteikšana. Viņa dejojot veido saiknes, izjauc un atkal noformē pasauli. Viens cikls nomaina otru. Reizēm viņa grib apturēt laiku un nekustēties, bet viņa zina, ka turpinās kustēties. Radītās maskulīnās sistēmas mūsdienu pasaulē tiecas izmantot un ignorēt dabas un sievietes elpu, balsi, bet daba turpina
eksistēt, un sieviete nes savu esamību. Kad nu dabai apniks cilvēce, tā to nopurinās kā mazus ziedputekšnus vai smilšu graudiņus. Vai cikliskums kādā mirklī var pilnībā apstāties?
eksistēt, un sieviete nes savu esamību. Kad nu dabai apniks cilvēce, tā to nopurinās kā mazus ziedputekšnus vai smilšu graudiņus. Vai cikliskums kādā mirklī var pilnībā apstāties?

LĪDZĀS TEV / dejas performance
Viņas esamība ir iemiesota. Viņas deja - pati dziļākā un dabiskākā sevis izteikšana. Viņa dejojot veido saiknes, izjauc un atkal noformē pasauli. Viens cikls nomaina otru. Reizēm viņa grib apturēt laiku un nekustēties, bet viņa zina, ka turpinās kustēties. Radītās maskulīnās sistēmas mūsdienu pasaulē tiecas izmantot un ignorēt dabas un sievietes elpu, balsi, bet daba turpina
eksistēt, un sieviete nes savu esamību. Kad nu dabai apniks cilvēce, tā to nopurinās kā mazus ziedputekšnus vai smilšu graudiņus. Vai cikliskums kādā mirklī var pilnībā apstāties?
eksistēt, un sieviete nes savu esamību. Kad nu dabai apniks cilvēce, tā to nopurinās kā mazus ziedputekšnus vai smilšu graudiņus. Vai cikliskums kādā mirklī var pilnībā apstāties?
