Dzejas, dejas, teātra un mūzikas mijiedarbība festivālā “LABA DABA”

Jau no 12. līdz 14. jūlijam notiks Starptautiskais mūzikas un mākslas festivāls “LABA DABA“,  kurā šogad Skatuves un starpžanru mākslas programmā dzeja, poētisms un eksperimenti mijiedarbosies ar ierastām un mazāk ierastām skatuves mākslas formām. Šogad programma tiek realizēta sadarbojoties ar Willa Teātri, teātra studiju “Kāpnes”, laikmetīgās dejas dejotāju apvienību “LDM5” un neatkarīgiem māksliniekiem. Skatuves mākslas programma tiek veidota domājot par visa vecuma festivāla apmeklētājiem. 

Teātra studija “Kāpnes” festivālā izrādīs latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa poēmas “Atraitnes dēls” motīvos balstītu iestudējumu – kailportrets divpadsmit ainās ar tādu pašu nosaukumu. Willa Teātra izrāde “Putn ilgs” ir tapusi pēc somu dzejnieces Heli Lāksonenas dzejas krājuma “Kad gos smei”, ko latviešu valodā atdzejojis dzejnieks Guntars Godiņš. Lāksonenas dzeja pašpietiekami fiksē brīnumaino dabā un cilvēkos. Izrādes režisors ir Varis Pinķis. Lāksonenas dzejas pasauli skatītājiem atklās aktrise Inga Alsiņa-Lasmane. Dejas apvienība “LDM5”, kas apvieno 5. laikmetīgās dejas paaudzes dejotājus, festivāla skatītājiem piedāvās vēl iepriekš neizrādītu skatuves mākslas darbu - “Meitene ar sērkociņiem”, kas tapis pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem.

Izrādes būs skatāmas sestdien, 13. jūlijā, festivāla “LABA DABA” otrajā dienā uz Suņa skatuves jeb Šķūnī. 

Uz Suņa skatuves būs arī plaša muzikāla un ekperimentāla programma. Piektdien skatuvi atklās UFO ar devīzi “izstāsti kādu joku!”, kurā bus gan nedzirdēti joki, gan muzikāli priekšnesumi. Tālāk sekos Paksitānas izcelsmes duets “Ashraf Sharif Khan & Viktor Marek”, kuru bieži dēvē par dvīņiem mūzikā – tradicionālās cītaras skaņas un elektroniskās mūzikas ritmi saplūdīs jaudīgā, dejojamā kopumā. Pēc pusnakts skatuves programmu noslēgs eksperimentālās improvizācijas koncertnotikums “Tabula rasa”, kurā mūziķi radīs skaņdarbu “no baltas lapas”. “Tabula Rasa 18C” ir Willa Teātris vadītāja Kalvja Lasmaņa un skaņraža Kaspara Rolšteina inspirēta koncertsērija jeb platforma brīvdomātājiem, kas reizēm uztver spocīgus signālus viņpus mūzikas žanru paradigmu horizonta.

Sestdien pēc skatuves mākslas performancēm, programmu turpinās dzejas un mūzikas duets Marija Luīze Meļķe un Edgars Rubenis, tam sekos  koncertnotikums “Tabula rasa 18C” ar vairāku mūziķu piedalīšanos. Savukārt, sestdienas vakara noslēgumā līdz pat rītam - dejojamās mūzikas DJ programma “Videoritmi”, kas kā jau ierasti  notiks Ģirta Šoļa uzraudzībā.

Iepriekš jau izziņota mūzikas programma uz piecām skatuvēm, šī gada galvenie festivāla viesi būs “GusGus” no Islandes. Ar festivāla plašo piedāvājumu var iepazīties - www.labadaba.lv 

Mūzikas un mākslas festivāla “LABA DABA” Skatuves un starpžanru mākslas programmu finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

“LABA DABA” jau trīspadsmito reizi norisināsies LU atpūtas kompleksā “Ratnieki” Līgatnes pagastā, šoreiz – no 12. līdz 14. jūlijam. Biļetes uz festivālu pieejamas labadaba.lv.

Kino telpas kā patveršanās oāze no festivāla burzmas

Mūzikas un mākslas festivāls Laba Daba ir viens no gaidītākajiem notikumiem Latvijas kultūras kalendārā, piesaistot dažādu mākslas formu cienītājus. Festivāls piedāvā plašu programmu, kas ietver mūziku, teātri, mākslas performances un citas radošās aktivitātes. Viena no īpašajām festivāla sastāvdaļām ir īsfilmu seansi, kas kalpo kā lielisks papildinājums.. Īsfilmas festivālā ne tikai bagātina kopējo pieredzi, bet arī veido unikālu mākslas sintēzi, kas uzlabo apmeklētāju iespaidus un sniedz papildus vērtību.

Festivāla ietvaros notiks Rīgas Starptautiskā īsfilmu festivāla 2ANNAS seansi, piedāvājot apmeklētājiem īpašu kino pieredzi. 2ANNAS ir viens no vadošajiem šāda veida festivāliem Latvijā un Baltijā. Tā mērķis ir atklāt un veicināt eksperimentālu un avangarda kino, kas bieži vien izlaužas ārpus tradicionālajām kino normām un piedāvā jaunas perspektīvas un inovatīvas pieejas.

Kino, un jo īpaši īsfilmas, piedāvā festivālam vairākas būtiskas priekšrocības. Pirmkārt, īsfilmas bieži vien ir eksperimentālākas un drosmīgākas savā izteiksmē, kas labi saskan ar Laba Daba festivāla radošo un daudzveidīgo garu. Otrkārt, īsfilmas formāts ir ideāli piemērots festivāla kontekstam, jo tās ir īsas un koncentrētas, ļaujot skatītājiem ātri un efektīvi iepazīties ar dažādiem stāstiem un mākslinieciskiem redzējumiem.

Starptautiskā īsfilmu festivāla 2ANNAS pārstāvis Viesturs Graždanovičs saka, ka: “Rīgas Starptautiskais īsfilmu festivāls 2ANNAS jau vairāk kā 10 gadus sniedz iespēju festivāla LABA DABA apmeklētājiem iepazīties ar jaunākajām īsfilmām no Baltijas valstīm. Katru gadu ir īpaši sagatavota programma arī jaunākajiem skatītājiem. Seansu apmeklētājiem ir iespējams baudīt ne tikai svaigāko, ko piedāvā kino veidotāji, bet arī satikties ar latviešu režisoriem un filmu komandas pārstāvjiem, lai pašiem uzdotu jautājumus par filmām un to radošajiem procesiem. Cauri gadiem esam novērojuši, ka kino telpa festivālā ir kā patveršanās oāze brīžos, kad gribas vienkārši apsēsties un atslēgties no burzma. Arī vecākiem ir prieks par īpaši sagatavotajām rīta programmām.”

Jau tagad 2ANNAS komanda padalās ar daļu no īsfilmu programmas, kas šogad būs skatāma festivālā LABA DABA. Festivāla apmeklētājiem būs iespēja baudīt dažādu žanru un stilu īsfilmas, kas aizraus gan lielus viesus, tā arī mazus.

10:00 - 11:20 Bērnu īsfilmu programma - We together / Mēs kopā

11:30 - 13:00 Jauniešu īsfilmu programma - How we flow/ Kā mēs plūstam

13:10 - 15:20 Baltijas īsfilmu programma - Human condition/ TIKAI CILVĒCISKI 

15:20 - 18:00 Baltijas īsfilmu programma - Like a dream / Kā sapnis 

18:10 - 20:15 Baltijas īsfilmu programma - Crossing the line / Šķērsot robežu 

20:30 - 00:00 Īpašā vakara programma

Programma tiks papildināta ar īsfilmu nosaukumiem un to aprakstiem.

“Pie dabas krūts” – māksla, kas veicina sievietes pašpārliecinātību

Sievietes krūtis ir bijušas spēcīgs dabas simbols dažādās kultūrās un laikmetos. Šis simbolisms izpaužas mākslā, literatūrā, reliģijā un folklorā, atspoguļojot sievietes lomu kā dzīvības devēju, māti un aprūpētāju. Mūsdienu sabiedrībā krūtis joprojām saglabā savu simbolisko nozīmi, bet arī piedzīvo dažādas interpretācijas. No vienas puses, tās tiek komercializētas un izmantotas reklāmā, kas var radīt pretrunīgas sajūtas par sievietes ķermeni. No otras puses, kustības, kas atbalsta ķermeņa pozitīvismu un sieviešu spēku, uzsver krūšu dabisko skaistumu un to simbolisko lomu dzīvības uzturēšanā.

Mūzikas un mākslas festivāls Laba Daba šogad norisināsies jau 14. reizi, un kopš tā otrā pastāvēšanas gada viena no festivāla izcilākajām un pārsteidzošākajām aktivitātēm ir Krūšu atliešanas darbnīca. Šīs idejas autors ir tēlnieks Edgars Kvjatovskis. Būtiski, ka tā tika radīta speciāli Labai Dabai. Darbnīca ir iemantojusi nosaukumu “Pie dabas krūts”, kur sievietēm ir iespēja piedalīties ģipša krūšu atliešanas procesā. Tā ir unikāla, mākslinieciska un sociāla pieredze, kas veido nozīmīgu daļu no festivāla. 

Krūšu atliešanas darbnīca ir mākslas projekts, kuru vada profesionāli mākslinieki un skulptori. Procesa laikā dalībnieces tiek aicinātas pozēt, kamēr viņu krūtis tiek pārklātas ar speciālu ģipša maisījumu. Pēc tam, kad ģipsis ir sacietējis, tas tiek noņemts un veidota precīza krūšu forma. Šis process ir ne tikai tehniski interesants, bet arī dziļi personīgs, jo katra atliešanas forma ir unikāla un atspoguļo sievietes ķermeņa skaistumu un individualitāti. Darbnīca sniedz dalībniecēm iespēju apzināties savu ķermeni citādā veidā, kas bieži vien palīdz pārvarēt nepašpārliecinātību par savu ķermeni, kā arī sabiedrības uzliktos standartus un stereotipus par sievietes ķermeni.

Tagad jau katru festivāla gadu Knauf Latvia uz Ratniekiem piegādā aptuveni tonnu ģipša. Kopš pirmā darbnīcas pastāvēšanas gada ir atlietas apmēram 1000 krūtis, kas nu jau izdaiļo to īpašnieču mājas, dārzus un pat kafejnīcas. Citi atlējumi kļuvuši par dizaina interjera priekšmetiem – lampām, sienas rotājumiem, aksesuāru turētājiem u.c.

2018. gadā t/c Galerija Centrs norisinājās īpaša fotoizstāde – “Meklējam krūtis”. Ģipša krūšutēlu īpašniekus aicināja iesniegt fotogrāfijas un stāstus, kur ir iemūžinātas un aprakstītas krūšu šī brīža atrašanās vietas. 

Kāda festivāla apmeklētāja raksta:” Krūšu atlējums tika radīts tālajā 2013. gada vasarā. Sarežģītas loģistikas procesā, krūtis tika transportētas uz Rīgu. Te tās priecējušas gan Stabu ielas apartamentus, gan Dārzciema garāžu, gan Pārdaugavas saules apspīdēto rezidenci. Tad tās pazuda. Pateicoties šim konkursam tika meklētas. Cerības atrast nebija. Līdz vīrs ieminējās par slepeno pagrabu. Jā, tur tās bija - staltas, skaistas, vēljoprojām jaunas. Priecējušas Rīgas siltumtīkla puišus, kuriem vienīgajiem ir pagraba atslēga.”

Citai dāmai krūšu atlējums šobrīd kalpo par brīnišķīgu dārza dekoru pie puķu dobes: “Manām krūtīm īpaši vienkāršs stāsts, man šķiet. Es ļoti gribēju to izdarīt, bet biju diezgan nobijusies. Saņēmos! Krūtis gribēju atliet ar vienu domu - nākotnei, lai skatos un atceros, cik reiz tās bija skaistas. Tomēr sanāca pavisam citādāk. Vēlēdamās iepriecināt savu draugu, es viņam tās uzdāvināju, lai gozējas istabā pie sienas vai īpašā goda vietā. Tā sanāca, ka ilgu laiku tās bija kopmītnēs pie viņa, bet beidzot atrada savu īsto vietu - MĀJAS. Nu tās atrodas tieši pagalmā, kur visi tās var pamanīt, kā arī ir ļoti skaists dekors ziediem!”